Izglītība, attīstība un metodiskais darbs


2017./2018.m.g. piedāvājums

Interešu izglītība

Koris

J. Vavilova (1.-4.klasēm)

“Cerība”

M. Varpahovska (1.-5.klasēm)

Teātra studija “Lira”

O. Afoņina (5.-12.klasēm)

Vizuāla un lietišķā māksla

V.Grišins (1.-9.klasēm)

Volejbols

J. Selivanova (7.-11.klasēm)

Fakultatīvas nodarbības

Programmēšana un datorika

V.Sokolovs (5.-12.klasēm)

Izlīdzinošas fakultatīvas nodarbības

Dabaszinības

1.,2.klasēs

Ģeogrāfija

7.klasēs

Angļu valoda

9.klasēs

Skolas attīstība


Mūsdienu pasaule iezīmējas ar to, ka sabiedrība atrodas uz jaunās tehnoloģiskās revolūcijas sliekšņa, kas būtiski mainīs veidu, kā mēs dzīvojam, strādājam, un esam saistīti ar vienu citu. Savā mērogā, apjomā un sarežģītībā, transformācija būs nopietnāka un atšķirīgāka no iepriekšējam tehnoloģiskam revolūcijām. Jau tagad miljardiem cilvēku pastāv gandrīz neierobežotas iespējas, kas saistīti ar mobilo ierīču iespējam, ar bezprecedenta skaitļošanas, apstrādes, un uzglabāšanas jaudu, un piekļuvi dažāda veida zināšanām.

Izglītības iestādēm pēdējo gadu laikā ir iezīmējusies situācija, ka izglītojamais pabeidzot izglītības iestādi nevar iekļauties mūsdienīgā pasaulē, jo tie izaicinājumi, kuriem izglītojamais sagatavots, izglītības procesa laikā vairs nav aktuāli. Piedaloties projekta “Samsung skola nākotnei” radusies ideja – izpētīt, kādas ir prognozes par pasaules stāvokli, esošiem izglītojamiem pabeidzot izglītības iestādi.

Attīstības uzdevumi


Mūsu izglītības iestāde, ka savu vīziju izvēlējas – Izglītības iestāde, kā mūsdienīgu tehnoloģu vide, kas gatavo izglītojamos nākamās darba tirgus revolūcijas izaicinājumiem. Balstoties uz šo izaicinājumu izglītības iestāde izvirza sev sekojošus uzdevumus:

  1. Izpētīt turpmākas Pasaules darba vides izmaiņas un tām nepieciešamas prasmes;
  2. Izvēlēties nākamās darba tirgus revolūcijas nepieciešamam prasmēm atbilstošas pedagoģiskas tehnoloģijas;
  3. Izveidot holistisko un ilgtspējīgu ietvaru, nākamās darba tirgus revolūcijas prasmju ieviešanai;
  4. Novērtēt apgūtas prasmes ar mērīšanas instrumentiem.

Attīstības prioritātes 2017./2018.mācību gadā

Mācību saturs


Jaunā datorikas standarta pilotēšana

Mācīšana un mācīšanās


Valodas daudzveidības izmantošana saskarsmē un komunikācija

Izglītojamo sasniegumi


Trešo valsts piederīgo integrācija latviskajā kultūrvidē

Atbalsts izglītojamiem


Izglītojamo nacionālas identitātes un valstiskuma apziņas veidošana

Skolas darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana


Skolas komandas darba pilnveide kvalitatīvākam mācību procesam


Skolā attīstāmās kompetences

Komplekso problēmu risināšana


Attīstītā spēja risināt saliktas un slikti nosakāmas problēmas saliktos reālas dzīves apstākļos

Kritiskā domāšana


Izmanto loģiku un argumentāciju, lai noteiktu stiprās un vājās puses alternatīviem risinājumiem, secinājumiem vai problēmu pieejam

Radošums


Spēja nākt klajā ar neparastam vai prātīgam idejām par konkrētu tēmu vai situāciju, vai arī izstrādāt radošus veidus, kā atrisināt problēmu

Sadarbības prasmes


Pielāgošanas attiecībā uz citu personu rīcību


Emocionāla inteliģence


Apzināties citu cilvēku reakciju un saprast viņu reakcijas cēlonī

Vērtēšana un lēmumu pieņemšana


Apsver stiprās un vājās puses (ieguvumus un zaudējumus) iespējamiem variantiem, lai izvēlētos sev piemērotāko

Pārrunas


Saved kopā cilvēkus un mēģina saskaņot atšķirības viedokļos/darbos/uzskatos

Kognitīva lokanība


Spēja veidot vai izmantot atšķirīgus noteikumu kopumus apvienojot un grupējot lietas dažādos veidos


Metodiskais darbs


Izglītības programmu īstenošanas veiksme atkarīga no 4 mācīšanas kvalitātes kritērijiem: mācību metožu un paņēmienu mērķtiecīgas izvēles, izglītojama un pedagoga sadarbības kvalitātes, pastarpināti arī sadarbības ar ģimeni, pedagoga profesionalitātes konkrētajā mācību priekšmetā un mācību procesa saiknes ar reālo pasauli un mūsdienu dzīves aktualitātēm. Katrā mācību stundā jārealizē gan mācīšanas, gan mācīšanās process. Par to kvalitāti ir atbildīgi Izglītības iestādes pedagogi. Lielākajai daļai pedagogu ir ļoti liela darba pieredze un augsta pedagoģiskā meistarība, interese par jaunāko pedagoģijas zinātnē, metodikā, didaktikā. Visi pedagogi lietišķi sadarbojas 6 mācību priekšmetu metodiskajās komisijās, kuras atbildīgi vada radošākie pedagogi. Metodisko komisiju darbības virzieni un vajadzības tiek koleģiāli apspriestas Metodiskajā padomē un savus ieteikumus, kas iegūti mācību procesa norises un analīzes gaitā, sniedz metodisko komisiju vadītāji, atbilstošā posma direktores vietnieki un Izglītības iestādes direktore. Tā kā Izglītības iestādes veic arī pedagogu tālākizglītības un metodiskā centra funkcijas, nodrošinot profesionālās pilnveides iespējas Rīgas pedagogiem, tad Izglītības iestādes pedagogu veiksmīgākās prakses piemēru apzināšana ir ļoti svarīgs mācīšanas kvalitātes rādītājs, kas radoši pārņemams un metodiski izmantojams.

Tālākizglītības centrs


Izglītības iestādē, kā pedagogu tālākizglītības un metodiskajā centrā ir izstrādātas un tiek realizētas pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmas

Nosaukums Apjoms Saskaņojuma Nr. Vadītājs(-i)
Eiropas padomes izstrādātie rīki cilvēktiesību izglītībā 24 stundas RIIMC-17-078 Ņ.Kozlovs
Klassvadības un audzināšanas kompetences pedagoga darbā 18 stundas RIIMC-17-079 M.Meļķe-Osemļjaka
Microsoft Office 365 mākoņpakalpojumu integrēšana izglītībā mācīšanas un mācīšanās kompetences pilnveidei 24 stundas RIIMC-16-083 Ņ.Kozlovs
Interneta rīki un servisi mūsdienīgam mācību procesam 22 stundas RIIMC-16-084 L.Lapiņa
I.Dombrovska

Metodiskās jomas

Silvija Mekša

Latviešu valodas un literatūras skolotāja
Eiropas valodu jomas vadītāja

106.kabinets

Nataļja Kirsanova

Ķīmijas skolotāja
Dabaszinību metodiskās jomas vadītāja

223.kabinets

Inga Komova

Matemātikas skolotāja
Matemātikas metodiskās jomas vadītāja

112.kabinets

Nataļja Latiševa

Dzimtās valodas un literatūras skolotāja
Kultūrvēsturiskā mantojuma metodiskās jomas vadītāja

210.kabinets

Alla Pracuka

Ģeogrāfijas un ekonomikas skolotāja
Humanitāro un sociālo zinību metodiskās jomas vadītāja

209.kabinets

Līga Lapiņa

Sākumskolas un latviešu valodas skolotāja
Sākumskolas metodiskās jomas vadītāja

300. un 305.kabineti