Atbalsta personāla komisija ir skolas speciālistu (atbalsta personāla) koleģiāla grupa, kuras uzdevums ir nodrošināt savlaicīgu un kvalitatīvu atbalstu skolēniem ar mācīšanās grūtībām, attīstības traucējumiem, emocionālām vai sociālām problēmām un citiem īpašiem vajadzībām. Šīs komisijas esamība skolā ir cieši saistīta ar iekļaujošās izglītības principu ieviešanu – katram bērnam jāsaņem nepieciešamais atbalsts, lai varētu pilnvērtīgi mācīties un attīstīties kopā ar saviem vienaudžiem.

Galvenās funkcijas un uzdevumi

Atbalsta personāla komisija veic daudzšķautņainu darbu, kas aptver gan individuālu gadījumu risināšanu, gan preventīvus pasākumus visa skolas mērogā. Tās galvenās funkcijas ir šādas:

Informācijas sniegšana un sadarbība ar vecākiem un ārējiem dienestiem

Komisija rūpējas arī par to, lai vecāki un skolēni būtu informēti par pieejamajiem atbalsta pakalpojumiem un speciālistu grafikiem skolā. Tas nozīmē skaidrot vecākiem, kādus atbalsta speciālistus skola piedāvā (psihologu, logopēdu utt.), kā pie viņiem vērsties, kā arī informēt par ārpusskolas atbalsta iespējām (piemēram, pilsētas pedagoģiski medicīnisko komisiju, rehabilitācijas centriem). Komisija bieži sadarbojas ar citiem dienestiem – sociālo dienestu, bāriņtiesu, veselības aprūpes iestādēm – gadījumos, kad skolēna problēmu risināšanai nepieciešams komplekss starpinstitucionāls atbalsts.

Izglītojamo vajadzību diagnostika un izvērtēšana

Komisijas speciālisti kopīgi identificē skolēnus, kuriem nepieciešams atbalsts, un veic viņu mācīšanās spēju, uzvedības, emocionālā stāvokļa vai veselības stāvokļa izvērtēšanu. Piemēram, speciālais pedagogs un psihologs var veikt diagnostikas darbus, lai noteiktu mācīšanās traucējumus, logopēds – lai konstatētu runas attīstības kavējumus, medmāsa – lai uzraudzītu veselības problēmas, kas ietekmē mācības, utt.. Balstoties uz pedagoģiski medicīniskās komisijas (ārpus skolas) atzinumiem un pašu skolas novērojumiem, atbalsta komisija nosaka, kāds atbalsts katram skolēnam nepieciešams.

Individuālo atbalsta plānu izstrāde un īstenošana

Komisija veido individuālos izglītības vai attīstības plānus tiem skolēniem, kuriem tas nepieciešams. Šādos plānos tiek noteikti konkrēti mērķi un pasākumi – piemēram, papildu nodarbības ar speciālo pedagogu, logopēda terapijas, konsultācijas pie psihologa, atviegloti mācību uzdevumi, asistenta atbalsts stundās, īpaši pārbaudes darbu kārtošanas apstākļi utt. Komisijas locekļi savstarpēji vienojas, kurš un kādā veidā šos pasākumus nodrošinās. Piemēram, logopēds sastāda nodarbību grafiku skolēnam ar valodas traucējumiem, psihologs plāno regulāras tikšanās ar skolēnu, sociālais pedagogs iesaista ģimeni un, ja vajag, sociālos dienestus. Komisija arī seko līdzi, kā plāns tiek īstenots praksē, regulāri pārrunājot progresu un veicot nepieciešamās korekcijas.

Integrācijas un iekļaušanas veicināšana

Viens no komisijas darbības stūrakmeņiem ir palīdzēt skolēniem ar speciālām vajadzībām iekļauties vispārējā izglītības procesā. Tas nozīmē, ka komisija strādā gan ar skolēnu pašu, gan ar iesaistītajiem pedagogiem un klasesbiedriem, lai nodrošinātu iekļaujošu mācību vidi. Piemēram, speciālais pedagogs var konsultēt priekšmetu skolotājus, kā diferencēt uzdevumus klasē, lai skolēns ar grūtībām varētu tos veikt, kamēr sociālais pedagogs var veikt darbu ar klasi, lai veidotu atbalstošu attieksmi pret klasesbiedru ar īpašām vajadzībām. Šādi komisija sekmē vienlīdzīgas iespējas izglītībā katram skolēnam.

Atbalsta pasākumu koordinēšana un speciālistu sadarbība

Atbalsta komisija darbojas kā komanda, kur katra speciālista kompetence tiek izmantota sinerģiski. Komisijas komandas darbs ir profesionāls, plānveidīgs un sistēmisks – tajā ietilpst gan izglītošana, gan koordinēšana, gan izpēte un konsultācijas. Piemēram, komisija var kopīgi analizēt kādu sarežģītu gadījumu (skolēns ar mācīšanās grūtībām un uzvedības problēmām) un lemt par kompleksu pieeju – psihologs strādā ar skolēna motivāciju un emocionālo labklājību, sociālais pedagogs iesaista ģimeni un sociālos dienestus, speciālais pedagogs pieslēdzas mācību atbalstam. Komisija nodrošina, ka visi šie pasākumi tiek saskaņoti un nav pretrunā cits citam. Tāpat komisija veido un uztur datus un dokumentāciju par atbalsta sniegšanu – atbalsta plānu reģistri, atskaites – kas palīdz novērtēt atbalsta efektivitāti un plānot resursus.

Konfliktu risināšana un preventīvie pasākumi

Komisijas speciālisti nereti piedalās konfliktsituāciju risināšanā skolā, īpaši ja konfliktu cēloņi ir saistīti ar psiholoģiskiem vai sociāliem faktoriem. Piemēram, skolas psihologs un sociālais pedagogs var iesaistīties konflikta starp skolēniem mediācijā vai darbā ar klasi pēc konflikta, lai atjaunotu pozitīvu gaisotni. Tāpat komisija organizē profilaktiskus pasākumus – lekcijas vai nodarbības par veselīgu dzīvesveidu, emocionālo labsajūtu, karjeras izglītību, mobinga novēršanu u.c. . Šie pasākumi tiek rīkoti sadarbībā ar atbildīgo dienestu speciālistiem (piemēram, piesaistot mediķus, policijas pārstāvjus, karjeras konsultantus no ārpuses), lai savlaicīgi novērstu problēmas.

Institūcijas locekļi

Speciālais pedagogs	I. Mickeviča (komisijas vadītāja)
Izglītības psihologs	I. Moisejeva
Sociālais pedagogs	N. Ņikiforova
Pedagogs-logopēds	A. Čaikovska
Medicīnas māsa	J. Betova

Izglītības iestādes bibliotēka ir neatņemama skolas vides daļa un būtisks atbalsts mācību procesā. Bibliotēku likums nosaka, ka bibliotēka ir izglītojoša, informatīva un kultūras institūcija, kas veic likumā noteiktās funkcijas. Skolas bibliotēka, būdama šādas institūcijas struktūrvienība, nodrošina skolēniem un pedagogiem pieeju informācijas resursiem un veicina izglītojošu vidi. Tā kalpo par centru, kur attīstīt lasītprasmi, informācijpratību un mūžizglītības iemaņas, tādējādi tieši ietekmējot izglītības kvalitāti.

Galvenās funkcijas un pienākumi

Skolas bibliotēkas pamatuzdevums ir apkalpot skolas kopienu ar nepieciešamajiem informācijas avotiem un pakalpojumiem. Bibliotēka komplektē un uztur mācību grāmatu krājumu, kā arī daiļliteratūras un citu nozares izdevumu krājumu, nodrošinot skolēniem un skolotājiem mācību procesam atbilstošus materiālus. Tā veic iegādāto materiālu uzskaiti, kataloģizēšanu un sistematizēšanu, kā arī rūpējas par šo materiālu pieejamību un saglabāšanu. 

Bibliotēkas galvenie uzdevumi

• nodrošināt lietotājiem (skolēniem un personālam) brīvu pieeju dažāda veida informācijai un resursiem;
• attīstīt skolēnu prasmes atrast, iegūt, kritiski izvērtēt un izmantot informāciju, tā sekmējot informācijpratību;
• veicināt skolēnu patstāvīgās mācīšanās iemaņas, atbalstot viņu spēju mācīties patstāvīgi un mūžilgi;
• īstenot lasīšanas veicināšanas programmas un projektus, tādējādi radinot skolēnus pie grāmatu lasīšanas un kultūras vērtību apguves;
• atbalstīt pedagogus mācību priekšmetu programmu īstenošanā un audzināšanas darbā, nodrošinot metodiskos materiālus un informāciju.

Bibliotēkas darbību reglamentē skolas direktora apstiprināts bibliotēkas nolikums (reglaments) un lietošanas noteikumi, kuros noteikta lietotāju kārtība, tiesības un pienākumi, dokumentu izmantošanas noteikumi u.tml. Bibliotekāra pienākums ir rūpēties par krājuma atbilstību mācību programmu prasībām un lietotāju vajadzībām, kā arī uzturēt bibliotēkas darba laiku saskaņā ar skolas vadību.

Institūcijas locekļi

Vadošā iestādes bibliotekāre	M. Šalajevska
Iestādes bibliotekāre	A. Pupina
Iestādes bibliotekāre	J. Šalajevska

Izglītības iestādes padome (bieži dēvēta arī par skolas padomi) ir likumdošanā noteikta skolas koleģiāla pārvaldes institūcija, kas nodrošina visu skolas puses pārstāvju – skolēnu, vecāku un personāla – iesaisti lēmumu pieņemšanā. Padomes esamība ir būtiska demokrātiskai skolas pārvaldībai – tā nodrošina dažādu interešu sabalansēšanu un veicina skolas darba caurskatāmību. Īpaši svarīgi ir tas, ka padomē dominē vecāku pārstāvji, kas ļauj skolas lēmumos spēcīgi izskanēt skolēnu ģimeņu viedoklim. Tajā pašā laikā padome nav pretrunā skolas administratīvajai vadībai – tās lēmumiem pārsvarā ir konsultatīvs raksturs, bet tie var būt ļoti ietekmīgi, ja padome strādā aktīvi un konstruktīvi.

Sastāvs un struktūra

Izglītības likums precīzi nosaka padomes sastāvu un veidošanas kārtību. Padomē ietilpst trīs pušu pārstāvji: 

• izglītojamie, kurus deleģē skolēnu kolektīvs (izglītojamo pašpārvaldes deleģēti pārstāvji); 
• vecāki , kurus ievēl izglītības iestādes vecāku sapulcē ar balsu vairākumu;
• pedagogi un citi skolas darbinieki, kurus deleģē skolas personāls.

Vecāku pārstāvji padomē veido vairākumu, un padomes priekšsēdētājs pēc likuma jāievēl no vecāku vidus. Padome darbojas saskaņā ar tās pašas izstrādātu un ar skolas direktoru saskaņotu nolikumu (reglamentu), kurā noteikta padomes darba kārtība, locekļu pienākumi, atbildība u.c. procedūras jautājumi. Skolas direktors vismaz reizi gadā sniedz padomei pārskatu par izglītības iestādes darbību un sasniegtajiem rezultātiem, tādējādi nodrošinot padomes informētību un iesaisti stratēģiskos jautājumos.

Institūcijas funkcijas

Skolas attīstības plānošana

padome sniedz priekšlikumus izglītības iestādes attīstībai – gan materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai, gan mācību darba pilnveidei. Piemēram, padome var ieteikt īstenot jaunus interešu izglītības virzienus, uzlabot mācību vidi (iekārtot laboratorijas, bibliotēku) vai ieviest papildu atbalsta pasākumus skolēniem.

Izglītības procesa kvalitātes uzlabošana

padome piedalās mācību procesa un tā rezultātu apspriešanā, ņemot vērā pedagogu, skolēnu un vecāku ierosinājumus. Tādējādi padome identificē problēmas un piedāvā risinājumus izglītības kvalitātes paaugstināšanai – piemēram, var ierosināt izmaiņas stundu sarakstā, mācību metodēs, ārpusstundu pasākumu organizēšanā u.c.

Tiesību un pienākumu jautājumi

padome sniedz priekšlikumus par izglītojamo un izglītības iestādes darbinieku tiesībām un pienākumiem. Tas nozīmē, ka padome var izvērtēt un ieteikt grozījumus iekšējās kārtības noteikumos, līgumos ar vecākiem, skolēnu ētikas kodeksā utt., lai nodrošinātu taisnīgus noteikumus un pienākumu sadali skolā.

Organizatoriskie un finanšu jautājumi

padome var sniegt ieteikumus skolas vadībai par iestādes darba organizāciju un budžeta līdzekļu sadalījumu. Piemēram, padome var lemt, kurām jomām budžetā piešķirama prioritāte (mācību līdzekļu iegāde, remontdarbi, pedagogu tālākizglītība utt.), vai arī ierosināt izmaiņas skolas ikdienas darba kārtībā. Padome arī piedalās izglītības programmu licencēšanas un īstenošanas jautājumu apspriešanā, sniedzot savu skatījumu par programmām.

Lēmumi par mācību piederumiem

īpaša padomes kompetence, kas noteikta Izglītības likumā, ir tiesības lemt par to, kādus individuālos mācību piederumus nodrošina izglītojamo vecāki. Šis lēmums vecākiem ir saistošs attiecībā uz personiskās lietošanas priekšmetiem mācībās (piemēram, kancelejas preces, sporta tērps, darba burtnīcas), un skolas padome var konkretizēt, ko tieši nodrošina vecāki un ko – skola. Tā ir viena no nedaudzajām jomām, kur padomes lēmumam ir tiešs normatīvs spēks.

Skolas sadarbība ar sabiedrību

padomei jāveicina izglītības iestādes sadarbība ar sabiedrību. Tas izpaužas, piemēram, sadarbībā ar pašvaldību (padome var pārstāvēt skolu pašvaldības lēmumos par izglītību) vai plašāku sabiedrību (skolas pasākumu atvērtība, sadarbība ar absolventiem). Padome var palīdzēt skolai kļūt par aktīvu kopienas centru.

Informēšana un atskaite

padomei jāinformē skolas sabiedrība par savu darbību un pieņemtajiem lēmumiem noteiktā kārtībā. Parasti padome sagatavo darbības pārskatu mācību gada beigās vai informē vecāku sapulces par svarīgākajiem lēmumiem, tā sekmējot atklātību.

Institūcijas locekļi

Priekšsēdētājs – I. Šitovs

1.-3. klašu vecāku pārstāvji

4.-6. klašu vecāku pārstāvji

7.-9. klašu vecāku pārstāvji

10.-12. klašu vecāku pārstāvji

Izglītojamo pārstāvji

Skolas pārstāvji

Izglītojamo pašpārvalde ir skolēnu veidota un vadīta institūcija skolā, kas ļauj jauniešiem uzņemties atbildību un aktīvi piedalīties skolas dzīves organizēšanā. Lai nodrošinātu skolēnu pārstāvniecību, praksē visefektīvākais risinājums ir deleģēt katras klases pārstāvjus darbam izglītības iestādes padomē. Pašpārvalde ir nozīmīga arī audzināšanas aspektā – darbojoties tajā, jaunieši iegūst līderības, sadarbības un pilsoniskās prasmes, mācās organizēt pasākumus, risināt problēmas un pārstāvēt līdzbiedru intereses, kas ir ieguldījums viņu personības attīstībā un nākotnes dzīvē.

Institūcijas funkcijas

Izglītojamo pašpārvalde darbojas, lai pārstāvētu skolēnu viedokli un iniciatīvas, kā arī lai uzlabotu skolas ikdienu no skolēnu skatpunkta.

Skolēnu interešu pārstāvēšana un sadarbība ar skolas administrāciju

viens no galvenajiem uzdevumiem ir regulāri komunicēt ar skolas vadību un pedagogiem, paužot skolēnu priekšlikumus un viedokļus par mācību procesu un skolas vidi. Pašpārvalde apkopo dažādu klašu skolēnu idejas, sūdzības vai ierosinājumus un organizētā veidā tās prezentē skolas vadībai. Šādi tiek nodrošināts, ka skolēnu balsis tiek sadzirdētas un ņemtas vērā lēmumos. Piemēram, pašpārvalde var ierosināt izmaiņas ēdnīcas darba organizācijā, starpbrīžu garumā, pasākumu saturā u.c., balstoties uz skolēnu aptaujām.

Līdzdalība skolas vides un mācību procesa pilnveidē

pašpārvalde iesaistās ne tikai kā starpnieks, bet arī kā aktīvs dalībnieks skolas dzīves uzlabošanā. Tā var piedalīties skolas iekšējās kārtības noteikumu apspriešanā, disciplināro situāciju risināšanā (mediējot konfliktus starp skolēniem vai starp skolēniem un skolotājiem) un dažādu preventīvu pasākumu organizēšanā (piemēram, pret mobingu vērstas kampaņas, drošības iniciatīvas). Izglītojamo pašpārvaldei jāstrādā arī pie emocionālās vides uzlabošanas skolā – jāveicina cieņpilna saskarsme, jāsamazina vardarbība un jāuzlabo savstarpējās attiecības. Tāpat pašpārvalde var sniegt ieguldījumu mācību satura un metožu pilnveidē, dodot atgriezenisko saiti par stundu organizāciju un iesaistoties mācību procesa plānošanā (ja skolas administrācija tai dod šādu iespēju).

Skolēnu iniciētu pasākumu un projektu organizēšana

tradicionāli skolēnu pašpārvaldes redzamākā darbības joma ir kultūras, sporta un atpūtas pasākumu rīkošana skolā. Pašpārvalde organizē skolēnu balles, koncertus, tematiskās nedēļas, konkursus, sporta sacensības, labdarības akcijas un citus pasākumus, kas bagātina skolas sabiedrisko dzīvi. Šādas aktivitātes ir svarīgas, jo veicina skolas kopības garu un attīsta skolēnu organizatoriskās spējas.

Sadarbība ar citām institūcijām un līdzdalība ārpus skolas

laba skolēnu pašpārvalde nesadarbojas tikai skolas ietvaros, bet arī ārpus tās. Tā var uzturēt kontaktus ar citu skolu pašpārvaldēm (pieredzes apmaiņa, kopīgi reģionālie projekti, jauniešu forumi) un ar pašvaldību vai valsts institūcijām (piemēram, Jauniešu domi, Izglītības komisijām), tā dodot jauniešiem iespēju iesaistīties plašākos lēmumu pieņemšanas procesos. Pašpārvaldes pārstāvji var piedalīties pilsētas vai novada jauniešu pasākumos, konkursos un tādējādi nest savas skolas vārdu sabiedrībā. Šāda sadarbība paplašina skolēnu redzesloku un stiprina pilsoniskās līdzdalības iemaņas.

Institūcijas locekļi

Priekšsēdētāja – A. Bernate (11.a)

7.-9. klašu pārstāvji

10.-12. klašu pārstāvji